Saldus Sv. Jāņa Evaņģēliski Luteriskā Draudze Kuldīgas iela 2, Saldus, LV-3801 N.M.R. 90000158433 A/S "Latvijas Unibanka", Saldus filiāle LV28UNLA 0015 0007 0110 1
KANCELEJAS PIEŅEMŠANAS
LAIKS
PIRMDIEN 9:00
– 17.00
OTRDIEN 9:00
– 17.00
TREŠDIEN 9:00
– 17.00
CETURTDIEN 13:00
– 18.00
Mācītājs GUNTIS
APRIĶIS
apmeklētājus
pieņem
CETURTDIEN17:00 – 19.00
Adrese: Lielā iela 26
Tel./fax. 638 81850
e-pasts draudze@gregors.lv
Sievu vakari
Vakars ar Uzdevumu ...Bet citi vakari mums ir pavisam īpaši – vakari
ar savu Uzdevumu. Kad sanākam kopā ne tikai, lai parunātos, bet arī, lai iemācītos
ko jaunu, gūtu kādas zināšanas vai atskārsmi kādā konkrētā jomā. Un pieredze
mums ir uzkrāta visai bagātīga... Piemēram, reiz pulcējāmies, lai visas kopā uzzīmētu
vai citādi pagatavotu brīnišķīgas apsveikuma kartiņas... Protams, bija arī savs
Iedvesmotājs un pamācītājs tajā visā – māsa Gita, kura līdzi bija atnesusi
neskaitāmus oriģinālu apsveikumu, ielūgumu paraugus, pašas interesanti,
daudzveidīgi un mākslinieciski darinātus, kā arī materiālus darbam. Atlika
izvēlēties to, kas patīk, iedvesmo visvairāk, pieskaņot papīrus, krāsas, savu
tā brīža noskaņojumu un – aidā! – pie darba (attēlā).
Mērījām, griezām, zīmējām un līmējām patiesā aizrautībā un radīšanas priekā. Rezultātā
tapa visdažādākie apsveikumu paraudziņi, kuri priecēja gan pašas, gan varbūt
vēl kādu. Nemaz neticējām, ka ar Dievpalīgu spējam radīt tiks skaistas lietas! Citā reizē uz sadraudzību sievu vakarā nācām,
nesadamas azotē pa kādai pašgatavotai salātu burciņai no ziemas krājumiem. Un,
kā jau to var iedomāties, sekoja kaut kas varen garšīgs un priecīgs, jo
degustēt ar mīlestību gatavotus kabačus, kāpostus, burkānus, bietes, tomātus
vai sēnes citādi nemaz nav iespējams. Vislielāko atsaucību un ievērību guva
Ilzes Grosas vīra mātes gatavotie sēņu salāti, kuru recepti vēl atliek
noskaidrot un tuvākajā laikā šeit klāt pievienot. Ja jau tie garšoja visām, tad
tas noteikti ir tā vērts! Bet pēdējā reize, kad sanācām kopā, bija patiesi īpaša...
Mēs mācījāmies tapot! Paskaidrošu, ka tapošana uz grābekļa ir ļoti sens
adīšanas veids, kuram nav nepieciešami nekādi papildus līdzekļi – viss, kas
vajadzīgs, ir dzija un grābeklis (jeb dēlītis ar iedzītām koka tapiņām vienādos
attālumos viena no otras).Pilnīgi
skaidrs, ka katrai no mums līdzi bija grābeklis – šķūnītī sameklēts, aizlienēts
vai tikko veikalā pirkts. Par adīšanu runājot, visvienkāršāko
tapošanas paņēmienu iespējams veikt, pavēršot grābekli ar zariem uz augšu – tā iegūst ļoti
vaļīgu adījumu, ko parasti izmanto šallēm. Mūsu skolotāja jeb tapošanas guru
bija māsa Ņina, kuras pacietība un miers, nododot savas zināšanas un prasmi,
bija apbrīnojamas. Ne velti beigās apskaidrība nāca pat pār tām, kas sākumā kratīja
galvu un teica: tas nav priekš manis! Un nebūs liels brīnums, ja uz Ziemassvētkiem kāds vai kāda dāvanā saņems
brīnišķīgu notapotu šalli! Jo tapošana ir iedvesmojoša un nemaz ne garlaicīga! Īpaša un stiprinoša ir arī sadraudzība, ko
piedzīvojam katrā tikšanās reizē. Jo bez šīs kopā būšanas, čalošanās un aktīvās
rosības noteikti atrodam laiku arī pārrunāt, kā katrai klājies šajā laikā un
vajadzības gadījumā arī viena par otru aizlūgt.
(Kartiņu gatavošanas bildes galerijā)
Sievas, bērni,
zirgi un Monika
Vismaz divi sievu
vakari šovasar bija īpaši. Jo tie notika nevis ierasti Sv. Gregora
skolas
telpās, bet pie kādas no māsām. Jūlijā satikāmies pie mīļās māsas
Drosmas
Stulpes, kura dzīvo lauku mājās Sātiņos. Sēdējām dārzā pie dāsni klāta
galda,
klausījāmies un pēc tam mazajās grupiņās pārrunājām Andas Mežiņas
stāstīto par
gūto nometnē un Dieva mīlestību, bet vēlāk vakara krēslā gājām peldēties
uz
tuvējo dīķi.
Savukārt
augustā mūs savās mājās pie Pakuļu ezera Zirņos jo viesmīlīgi uzņēma
Dzintra
Laugale, un arī šī tikšanās bija skaista un īpaša. Jo tas tiešām ir
īpaši, kad
grīdas vietā ir zaļa zāle, bet griestu – zilas debesis, kad kuras
ugunskurs, galdam
apkārt kuplo ābeles un upeņu krūmiņi, un kopējā burzmā, ko sastāda
draudzes
māsas un vesels lērums dažāda vecuma bērni,piedalās
divi suņi, no kuriem viens ir milzīgs, gan arī daudz
izslavētā, ar zirgumāniju apsēstā kazu dāma vārdā Monika un...paši zirgi! Tiesa, kaza atrodas pie kūts, bet
zirgi – kūtī. Nesot līdzi atvestos burkānus, dodamies pie viņiem ciemos.
Samīļojam, sapaijājam, apbrīnojam. Bet tad zirdziņš vārdā Fida tiek
izvests ārā
un dara savu labo zirga darbu – Dzintras vadībā izvizina visus, kas
vēlas pabūt
viņa mugurā. Un to grib daudzi. Gan pavisam mazi, kuriem jāpieturas pie
mammas
rokas, gan – ne tik mazi. Īpaši jāpiemin mūsu Drosma Ēberliņa, kura tik
uzskatāmi
attaisno savu vārdu... Nez vai visas dāmas savā 79 dzimšanas dienā to
spētu –
uzkāpt zirga mugurā un nojāt goda apli. Apbrīnas lokā iekļūst arī Zane
ar visu
savu apaļo punci. Šī ir diena, kad pēc ārstu prognozēm jādzimst viņas
mazulim.
Taču šis fakts ne drusku netraucē Zani maķenīt pajādelēt (un labi vien
ir, jo
meita Helēna dienas gaismā nāks vēl vairāk kā pēc nedēļas, re, kas par
raksturu!).
Grūti aprakstīt
to gaisotni, ko piedzīvojam sadraudzībā... Saku godīgi: vislabāk to
pašiem
(pašām) piedzīvot klātienē. Varētu teikt – esam viena liela, ņudzoša
ģimene,
kura pļāpā, dzied, smejas un sēd dārzā pie vakariņu galda. Netālu dūc
kombaini,
traktori un piekabes, jo tieši notiek kulšanas darbi. Bet šeit, dārzā,
apkārt
skraida, spiedz, sasaucas bērni, kāds arī pamanās dabūt punu, kāda
čakla,
sirsnīga māsa (viņu sauc Alla) kopā ar savu māsas meitiņu gādā, lai
visiem pietiktu
desiņas, to apetītlīgā smarža kairina nāsis, jau pieminētie suņi, ak jā,
labi
daudz lapsenes, kuras laikam arī grib sastādīt kompāniju vai vismaz
nobaudīt
saldās arbūza šķēles (paldies Dievam, visas izrādās labvēlīgi
noskaņotas),
Drosmiņas vestā dzimšanas dienas kūka... – tas lai ir nelielam ieskatam.
Bet,
kad vakars jau krietni satumsis, visi garā virtenē cauri kviešu laukam
aizstaigājam līdz ezeram. Palūkoties, cik tas skaists un domīgs
izskatās. Un
arī vēlāk, kad esam sagaidījušas mācītāju, kurš busiņā aizvedīs mājās,
sadodamies
rokās, pateicībā stāvam zem melnajām, zvaigžnotajām debesīm un sakām
paldies
mūsu mīļajam Tētim.
Vai Tu esi
lampiņa savā ģimenē?
Ja tavs vīrs regulāri reizi mēnesī tiekas ar
citiem draudzes vīriem, nāk mājās vēlu un ne jau iereibis, pats par sevi
saprotams, bet skaidrā, priecīgi iedvesmotā prātā un stāsta, cik interesanti
viņiem visiem kopā bijis, tu sāc domāt: paga, paga, bet kāpēc šādi vakari nav
arī draudzes sievām? Izrādījās, līdzīgi domāja arī citas māsas, līdz vienā
jaukā dienā, pareizāk gan teikt – vēlā pēcpusdienā,mūsu vēlme īstenojās un pulcējāmies savā pirmajā sievu
vakarā.
Būtībā šis ir
vēl viens veids, kā kopt un īstenot sadraudzību savā starpā. Pie tējas vai
kafijas tases iepazīties, ja tas nav izdevies agrāk, pastāstīt, kā katrai klājies
aizvadītajā laikā, noklausīties mācītāja kundzes Elīnas vai kādas citas
personas sagatavoto lekciju, kā arī kopā aizlūgt par savām vajadzībām. Ik pa
laikam šie vakari ir pavisam praktiski, piemēram, otrajā tikšanās reizē notika
kaut kas brīnumjauks un garšas kārpiņu iepriecinošs – tika gatavotas marcipāna konfektes. Visas atnesa vajadzīgās sastāvdaļas,
pēc tam Sanitas vadībā smalcināja, jauca un maisīja, līdz beigu beigās varēja
mieloties ar pašgatavotiem kārumiem.
Savukārt 7.
maija tikšanās tēma bija par sievas un vīra attiecībām, konkrēti – tik
bieži pieminēto, mūždien aktuālo paklausības jautājumu... Ieskatam tikai daži
pieturas punkti no šīs sarunas:
* Vīrieti raksturo spēks un
darbība, sievieti – klātbūtne un esamība. Atkarībā no tā, kā sieva
izmanto savu brīvību, viņa kļūst vai nu par sava vīra sabiedroto vai par viņa
ienaidnieci;
*Paklausība sievieti
nevis ierobežo, bet dara viņu brīvu. Ar savu nepklausību Ēdenes dārzā Ieva
iegrūda Ādamu nelaimē, bet ar paklausību var vest pie pestīšanas. Pilnīga
paklausība iespējama vienīgi, piederot Dievam;
*Bieži
nemīlam otru tādu, kāds viņš ir, bet tādu, kādam viņam mūsuprāt jābūt.Šādas attiecības balstās uz ilūzijām,
ir vairāk iedomātas nevis patiesas. Tāpat nereti no otra gaidām to, ko var dot
tikai Dievs, kaut otrs nekad to nespēs. Pasauli /otru?/pārveidosim tikai tad,
ja ļausim, lai Dievs pārveido mūs. Sievietei ir jāmainās pirmajai... Tikai tad,
kad sieviete savienosies ar Dievu, tikai tad viņa kļūs par īstu sievu.
6 lietas, kas raksturo sievu:
1. Klusums
jeb Dieva klātbūtnes pilnība, kas ļauj ieklausīties Dievā un citos cilvēkos, sadzirdēt
to, ko viņi vēlas pateikt.
2. Sievietes
sirds kā miera avots.
3. Savaldība,
kad sievas ir maigas un savaldīgas, nevis raupjas un kašķīgas.
4.Maigums =
mīlestība bez vārdiem, mīloša klātbūtne, žesti... Tie izkausē visu, kas ciets, stiprina, kas vājš, dziedina, kas ievainots.
5. Šķīstība =
spēks un maigums, kas jāatgūst, atdodot nozīmi Dieva radītajai seksualitātei.
6. Skaistums=
Dieva dotā žēlastība, ko rada Dievs, kas mājo manī.
Kārtīga sieva
ienes ģimenē kārtību, saskaņu un uzplaukumu, viņa samierina, uzklausa, lej
maiguma eļļu, ir sava nama gaisma. Secinājums: sievietei jābūt kā lampiņai. Ja
viņa spīd un liesmo, kaut kas ap viņu mainās. Jautājums: vai Tu to vēlies?
Bildes
Sievu vakari
